Vai no reklāmu aizlieguma kādam kļūs labāk?

Atcelsim tēriņu ierobežojumus, aizliegsim reklāmu, slēgsim ar ārvalstīm saistītās nevalstiskās organizācijas... Ko tik visu nav nācies dzirdēt vēlēšanu sakarā dažu pēdējo mēnešu laikā! Un tad rodas jautājums – kāpēc man tas viss jāklausās? Ko man – pilsonim, vēlētājam – dod šīs tukšās runas par to, kādā ceļā labāk ar lielu algu nodrošināt kārtējos tukšu putu kūlējus?!

Kur reālas atskaites par teju četros gados paveikto? Kur solījumi un konkrēti rīcības plāni par to, kā sabiedrības dzīves līmeni kāpināt līdz... nu, nodefinējiet katrs beidzot ekonomiskos, politiskos, sociālos, arī nacionālos mērķus, lai redzam, kurp valsti katra no politiskajām grupām taisās vest!

Citādi – kādi vēji pūtīs, uz to pusi arī šļūksim. Tā var spēlēties ar savu likteni, bet ne valsti!

Var jau teikt – ir nozaru stratēģijas, ir partiju un priekšvēlēšanu programmas. Bet kur ir rīcības plāni? Kur ir paveiktā izvērtējums, kuras partijas interneta mājaslapā jebkurā diennakts laikā izlasāms lielais mērķis, kurp šī organizācija mūs ved vai taisās to darīt, un vērtības, ko tā aizstāv? Pa nozarēm. Pa etapiem.

Ko mēs redzam tā vietā? Kārtīgu putu kulšanu, lai neredz, kas zem tām slēpjas.

Nu, aizliegsim priekšvēlēšanu reklāmas. Steigā. Pēdējā brīdī. Bez ilgtermiņa seku analīzes. Vai partijas vēlēšanām tērēs mazāk? Vai, piemēram, tante Bauskā un onkulis Rēzeknē no tā sāks dzīvot labāk? Vai "ietaupītā nauda" nonāks pensionāru maciņos vai bērnu pabalstos? Taču – nē! Toties avīzes būs pilnākas ar visādām murgainām idejām, ko politiķi pasviedīs publiskajā telpā, tā vairojot savu personisko publicitāti. Parādīsies dažādas sabiedriskas organizācijas, kas slavēs konkrētus politiķus kā labus maizes cepējus, bērnu audzinātājus un vēl nezin kā. Deputātu kandidāti, kas jau šobrīd ieņem augstus amatus Saeimā, valdībā, būs tik aktīvi dažādu objektu atklāšanas lentīšu griezēji kā nekad iepriekš, nāks ar finansiāli nepamatotiem, bet skaistiem likumu grozījumiem, priekšlikumiem par algu, pabalstu un pensiju dubultošanu, kārtējiem pareizas mīlestības ierakstiem Satversmē. Ielās atkal būs redzami laikrakstus reklamējoši stendi ar kāda politiķa seju centrā. Korupcijas apkarotājiem partiju reklāmas izdevumu uzskaites vietā nāksies dzenāties pakaļ dažādiem "labdariem", kas centīsies uzpirkt vienu vai otru žurnālistu, lai tik viņu atbalstāmais tiktu pieminēts avīzē, televīzijā vai radio.

Piemēru jau tagad netrūkst. Vieni no pirmajiem šogad jau izpaudušies pret reklāmām bļaujošie zaļie zemnieki, par Eiropas naudu zemniekiem izplatot dīvaini zaļas aptaujas anketas, kas "nez kāpēc" rotātas ar paša ministra foto. Nākamais piemērs – saskaņiešu virzītais un Saeimas noraidītais Satversmes grozījumu projekts, kas konkrētu risinājumu vietā paredzēja vien kārtējo frāžainumu.

Politiķiem reklāmas aizliegums ir izdevīgs. Jo ir milzum daudz iespēju izpausties arī bez tiešas reklāmas, turklāt atkrīt nepieciešamība par katru pārtērēto latu taisnoties KNAB un tiesas priekšā. Taču, ja tiek pieņemta šāda norma, vienlaikus jāpieņem arī otra – kopš brīža, kad CVK iesniegti kandidātu saraksti, kandidējošai amatpersonai būtu aizliedzams savu statusu izmantot popularitātes celšanai uz valsts rēķina. Ja politiķi reklāmas liegumu pamato ar godprātīgu attieksmi pret vēlētājiem, lai ir godprātīgi līdz galam un vairs nepopularizē sevi uz valsts rēķina.

Kā to noformēt? Līdzīgas normas ir atsevišķu valstu (ja nemaldos, arī Francijas) likumdošanā. Otra alternatīva ir mediju attieksme – ja tiek aizliegta reklāma, mediji kā lielākie zaudētāji var vienpusēji noteikt aizliegumu vēlēšanās kandidējošo amatpersonu pieminēšanai.

Lai tad brauc uz saviem kultūras namiem un runā ar tautu!