|
|
Atbildīgi par tiem, ko pieradināja
Valdības vadītājs savu vārdu grib redzēt skolu vēstures grāmatās. Kā politiķis, kas ne tikai pirmais apturējis ekonomikas lejupslīdi iekšējās devalvācijas ceļā, bet arī panācis Latvijas iestāšanos eirozonā. No sabiedrisko attiecību viedokļa mērķis ir teju vai ģeniāls savā vienkāršībā, saprotams, tikai... sabiedrības neatbalstīts.
|
Referendums – tautas gribas, ne partiju cīņas rīks
Līdz farsa līmenim apspēlētā vārduspēle par referenduma rīkošanu par referenduma rīkošanas likumu, kā arī partiju pārstāvju savstarpējie apvainojumi pēdējā laikā diemžēl bīstami aizseguši Saeimas pieņemtā un Valsts Prezidenta noraidītā likuma būtību: vēlētāju tiesību ierobežošana noteikt politiķiem savu gribu.
|
Pietiks prāta?
Ir kļuvis zināms nākamo pašvaldību vēlēšanu datums. Tās notiks pēc nepilna gada - 2013. gada 1. jūnijā, un jaušams, ka partijas jau tagad sāk gatavoties cīņai par vēlētāju balsīm: daža izmisīgi cenšas tikt skaidrībā ar mūžseno jautājumu „kas mēs esam?”, citas pamazām testē, kāda veida retorika atstāj labāko iespaidu uz vēlētāju. Gan jau arī partiju birojos pamazām gatavojas politisko piedāvājumu formulēšanai.
|
Tiesiskuma izpratnes deformācija?
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmusi atsaukt tiesā iepriekš pausto lūgumu apstiprināt Aigaru Lūsi par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratoru. Publiskais pamatojums - viņš politiskā spiediena dēļ nevarēšot kvalitatīvi veikt darba pienākumus - liek domāt, ka vai nu politiskais spiediens no koalīcijas (opozīcijai nav vērā ņemamas ietekmes) tiešām ir pārāk liels un tad par to ar pilnu jaudu jāskandina trauksmes zvani, vai arī Krājbankas sagraušana vien aizsāk daudz būtiskākas pārbīdes uz politiskās un ekonomiskās ietekmes skatuves.
|
Nepalikt bez argumenta
183 046 Latvijas pilsoņi parakstījušies par to, lai krievu valoda mūsu valstī tiktu atzīta par otru valsts valodu. Tā kā Saeimas partiju vairums ir apliecinājis, ka neatbalstīs šo iniciatīvu, būs referendums. Lai grozītu Satversmi šai iniciatīvai nepieciešams vairāk kā 770 000 balstiesisko atbalsts, kas, zinot Latvijas pilsoņu vairākuma attieksmi, ir nereāli. Tāpēc pirmajā brīdī šķiet, ka par referendumu vispār nevajadzētu satraukties, tas būtu boikotējams kā maznozīmīgs, jo ir taču daudz būtiskākas lietas, kas reāli skar ikvienu. Kaut vai valdības plāni pārcelt pensionēšanās vecumu un neindeksēt tās tuvākajos divos gados, valsts finansējuma samazināšana veselības aprūpei, iedzīvotāju straujā emigrācija.
|
|
|
|
Blogeru loma Krievijas politikā un kāpēc nav jūtams blogeru iespaids Latvijas politikā? Skatiet video.
